Salīdziniet ikgadējā atvaļinājuma noteikumus visā Eiropā, izpratiet, kā tiek skaitītas dienas, un iepazīstieties ar valstu noteikumiem, pirms izstrādājat savas komandas atvaļinājuma politiku.
Tiesības uz atvaļinājumu ir atkarīgas no darbinieka darba vietas, darba režīma un jebkādiem piemērojamiem līgumiem. Zemāk norādītie skaitļi ir sākumpunkts, lai pārbaudītu uzņēmuma politiku, nevis pilnīgs aprēķins konkrētam darbiniekam.
Fakti pārbaudīti 2026. gada 21. septembrī. Šis ceļvedis attiecas uz standarta nodarbinātības nosacījumiem; var būt spēkā valstu izņēmumi un labvēlīgāki nolīgumi.
ES Darba laika direktīva paredz vismaz četras nedēļas apmaksāta ikgadējā atvaļinājuma. Standarta piecu dienu darba nedēļā tas atbilst 20 darba dienām. Šo minimālo atvaļinājumu nedrīkst aizstāt ar naudas izmaksu, kamēr turpinās darba attiecības; izmaksu naudas veidā ir atļauts veikt pēc darba attiecību beigām. Valstu tiesību akti un līgumi var paredzēt vairāk. Darba laika direktīva, 7. pants
Diena nav vienāda vienība visās valstīs. Dažās sistēmās tiek iekļautas sestdienas, citās tiek izmantotas kalendārās dienas vai stundas. Valsts svētkus nošķiriet no ikgadējā atvaļinājuma un pārbaudiet, kā uz aprēķinu ietekmē nepilna darba laika nodarbinātība, darba uzsākšanas datumi un prombūtnes.
Likumā noteiktais minimums ir 24 darba dienas sešu dienu darba nedēļā, kas atbilst 20 dienām piecu dienu darba nedēļā. Līgumos un koplīgumos šo laiku var pagarināt. Likumā paredzētais atvaļinājuma pārnešana ir iespējama tikai tad, ja tam ir pamatoti darbības vai personīgi iemesli, un parasti to izmanto nākamā gada pirmajos trīs mēnešos. Medicīniski apliecinātas darba nespējas dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām. Federālais atvaļinājuma likums, 3., 7. un 9. pants
Atvaļinājuma termiņa beigšanās ir atkarīga arī no tā, vai darba devējs ir radījis iespēju un mudinājis darbinieku izmantot atvaļinājumu, kā arī izskaidrojis sekas, ja tas netiek izdarīts. Ne piemērojiet automātisku atvaļinājuma termiņa beigšanos gada beigās, neizvērtējot šos pienākumus un ar slimību saistītos izņēmumus. CJEU: uzkrātā ikgadējā atvaļinājuma zaudēšana
Parastā tiesība uz ikgadējo atvaļinājumu ir 30 jours ouvrables, kas atbilst piecām nedēļām; līdzvērtīgs aprēķins, izmantojot jours ouvrés, parasti dod 25 dienas. Parastais uzkrājuma temps ir 2,5 jours ouvrables mēnesī, ar īpašiem noteikumiem slimības gadījumā. Atskaites periods parasti ir no jūnija līdz maijam, ja vien nav piemērojama cita kārtība. Service Public: apmaksātais atvaļinājums
RTT dienas ir atsevišķs darba laika regulējums. Tās nav automātiski piešķirtas papildu dienas katram darbiniekam, un to skaits ir atkarīgs no piemērojamā līguma. Pirms piešķirt standarta RTT dienas, pārbaudiet šo līgumu. Service Public: RTT
Minimālais atvaļinājuma ilgums ir četras reizes lielāks par nedēļas darba laiku: 160 stundas personai, kas strādā 40 stundas nedēļā. Likumā noteiktais atvaļinājums parasti zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā uzkrāšanas gada, izņemot gadījumus, kad darbinieks to saprātīgu iemeslu dēļ nevarēja izmantot. Papildu līgumā noteiktajam atvaļinājumam parasti ir piecu gadu noilguma termiņš. Nīderlandes valdība: tiesības uz atvaļinājumu
Atvaļinājuma pabalsts ir atsevišķs no atalgojuma atvaļinājuma laikā. Parasti minimālais apmērs ir 8 %, taču ir likumā noteikti izņēmumi un noteikumi par to, kāds atalgojums tiek ņemts vērā. Nīderlandes valdība: atvaļinājuma pabalsts
Parastais ikgadējais atvaļinājums parasti tiek aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā gada nostrādāto laiku, un pilnās tiesības uz atvaļinājumu atbilst četrām nedēļām saskaņā ar pašreizējo darba grafiku. Papildu Eiropas svētku dienas var palīdzēt personām, kurām ir tiesības uz atvaļinājumu un kuras sāk vai atsāk darbu, saņemt atvaļinājumu, pirms ir pieejamas pilnās tiesības uz parasto ikgadējo atvaļinājumu. Jauniešu atvaļinājumi ir atsevišķa sistēma ar saviem tiesību iegūšanas noteikumiem. Pārbaudiet atbilstošo procedūru, nevis uzskatiet, ka pirmajā gadā automātiski nav tiesību uz atvaļinājumu. Beļģijas sociālā apdrošināšana: ikgadējais atvaļinājums
Likumā noteiktais minimums ir 30 kalendārās dienas. To nedrīkst attēlot kā precīzu, universālu pārrēķinu uz 22 darba dienām. Līgums vai koplīgums un saskaņotais atvaļinājumu kalendārs nosaka, kā tiek pārvaldītas tiesības uz atvaļinājumu. 38. pants aizsargā arī atvaļinājumu, kas pārklājas ar noteiktām prombūtnēm, tostarp pagaidu darba nespēju, ievērojot tā nosacījumus un termiņus. Darbinieku statūti, 38. pants
Minimālais ilgums ir četras nedēļas. Vismaz divas nedēļas parasti tiek izmantotas uzkrājuma gadā, pēc darbinieka lūguma — secīgi; atlikušās divas nedēļas parasti tiek izmantotas nākamajos 18 mēnešos. Jāpārbauda arī piemērojamie kolektīvie noteikumi. Itālijas Darba ministrija: darba apstākļi
Standarta atvaļinājuma ilgums ir 20 dienas, ja darba stāžs ir mazāks par desmit gadiem, un 26 dienas, sākot no desmit gadiem. Atvaļinājuma ilguma aprēķinā iekļauj atzītos izglītības periodus, ievērojot noteikumus, kas nepieļauj izglītības un nodarbinātības laika dubultu iekļaušanu aprēķinā. Nepilna darba laika darbiniekiem atvaļinājuma ilgums tiek aprēķināts proporcionāli. Polijas ministrija: ikgadējā atvaļinājuma ilgums
Parastais minimālais ikgadējais atvaļinājums ir 22 darba dienas. Pirmajā darba gadā darbinieki parasti uzkrāj divas darba dienas par katru līguma mēnesi, līdz 20 dienām, kuras parasti var izmantot pēc sešiem pilniem mēnešiem. Īslaicīgi līgumi un pirmā atvaļinājuma gada laiks ir jāpārbauda atsevišķi. Portugāles valdība: darbs Portugālē
Gada atvaļinājuma likums paredz 25 dienas, taču tiesības uz atvaļinājumu un tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu tiek aprēķinātas atsevišķi. Parasti vasaras periodā ir paredzētas četras secīgas nedēļas jūnijā–augustā, ņemot vērā likumā noteiktos izņēmumus un vienošanās. Apmaksātās dienas, kas pārsniedz 20, parasti var uzkrāt un izmantot piecu gadu laikā. Tas nav universāls piecu dienu uzkrājuma limits darbiniekiem ar paplašinātām tiesībām. Ikgadējā atvaļinājuma likums, 4., 7., 12. un 18. pants
Standarta minimums ir piecas nedēļas: 25 dienas pie piecu dienu darba nedēļas vai 30 dienas pie sešu dienu darba nedēļas. Pēc 25 gadu darba stāža tas palielinās līdz sešām nedēļām. Aprēķinā var ņemt vērā iepriekšējo darba stāžu un izglītību; ne vienmēr ir nepieciešams visus 25 gadus strādāt pie viena un tā paša darba devēja. Austrijas valdība: atvaļinājums
Darbinieki var izmantot piecu nedēļu atvaļinājumu. Apmaksātais atvaļinājums parasti uzkrājas 2,08 dienas par katru nodarbinātības mēnesi, kas pilnā gadā veido 25 dienas. Jānošķir uzkrājuma gads (no septembra līdz augustam) un atvaļinājuma izmantošanas periods. Dānijas valdība: atvaļinājuma pabalsts
Saskaņā ar parastajiem uzkrāšanas noteikumiem darbinieki par katru pilnu atvaļinājuma uzkrājuma mēnesi iegūst divas vai 2,5 atvaļinājuma darba dienas, atkarībā no darba stāža. Tādējādi pilns uzkrājuma gads parasti dod 24 vai 30 darba dienas. Parasti tiek ņemtas vērā arī sestdienas: šie skaitļi nav tieši salīdzināmi ar atvaļinājumu no pirmdienas līdz piektdienai. Somijas darba drošības iestāde: ikgadējais atvaļinājums
| Valsts | Parastais pilna gada sākumpunkts | Svarīgs precizējums |
|---|---|---|
| Vācija | 4 nedēļas | 20 dienas pie piecu dienu darba nedēļas |
| Francija | 5 nedēļas | 30 „ouvrables“ vai ekvivalents; RTT tiek aprēķināts atsevišķi |
| Nīderlande | 4 × nedēļas darba stundas | Atvaļinājuma pabalsts tiek aprēķināts atsevišķi |
| Beļģija | 4 nedēļas | Nozīme ir iepriekšējā gada darba stāžam un papildu shēmām |
| Spānija | 30 kalendārās dienas | Nav fiksēta darba dienu konversija |
| Itālija | 4 nedēļas | Ir spēkā termiņu prasības |
| Polija | 20 vai 26 dienas | Darba stāžs, ieskaitot izglītību |
| Portugāle | 22 darba dienas | Noteikumi par uzņemšanas gadu atšķiras |
| Zviedrija | 25 dienas | Tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu ir atkarīgas no uzkrājuma |
| Austrija | 5 nedēļas, palielinās līdz 6 | Darba stāžs nosaka atvaļinājuma ilguma palielinājumu |
| Dānija | 5 nedēļas | Apmaksātais atvaļinājums uzkrājas nodarbinātības laikā |
| Somija | Parasti 24 vai 30 darba dienas | Parasti tiek ņemtas vērā sestdienas |
Par katru darbinieku reģistrējiet attiecīgo valsti, darba režīmu, līgumu un koplīgumu. Pēc tam pārbaudiet tiesības uz atvaļinājumu, uzkrāšanu, pārnešanu, termiņa beigšanās paziņojumus, atvaļinājuma apmaksu un rīcību slimības gadījumā. Izdevīgāks līgums var paplašināt likumā noteiktās tiesības; tas nepadara likumā noteiktos aizsardzības pasākumus par nevajadzīgiem.
Izmantojiet norādītos valstu avotus, lai risinātu konkrētus gadījumus, jo īpaši saistībā ar ilgstošu prombūtni vai darba attiecību pārtraukšanu. PersoHR piedāvā konfigurējamas atvaļinājumu politikas un atlikumu uzskaiti, lai palīdzētu pārvaldīt šos lēmumus. Darba devējs joprojām ir atbildīgs par pareizo noteikumu izvēli un ievērošanu.
Izmēģiniet PersoHR bez maksas 30 dienas. Kredītkarte nav nepieciešama.
Sāciet 30 dienu bezmaksas izmēģinājumu